Publikācijas un statistika

 

Analītika

 

2022

Latvijas ziņojums ANO par IAM ieviešanu – 2022

Ir sagatavots otrais Latvijas Ziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) ieviešanu. To ANO Augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā 2022. gada jūlijā prezentēs izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus IAM īstenošanā, informē par labo praksi, sniedz sabiedrības viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Iepriekšējā ziņojuma 2018. gadā galvenais secinājums – Latvijai svarīgi veikt pāreju uz inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību, iekļaujot ikkatru – ir arī šī Ziņojuma galvenā tēma. Ja 2018. gada ziņojumā bija skaidrota Latvijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma un sabiedrības līdzdalība tajā, noteiktas pamatlīnijas katram IAM, otrais ziņojums iet soli tālāk, novērtējot progresu IAM apakšmērķu līmenī.

Latvijas ziņojumu sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, akadēmiskajām institūcijām un citām iesaistītajām pusēm sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) – par attīstības plānošanu atbildīgā valsts institūcija.

Latvijas Ziņojuma ANO par IAM ieviešanu 1. vāka

Ziņojums latviešu valodā

Ziņojums latviešu valodā mobilajām ierīcēm

Ziņojums angļu valodā - Latvia Implementation of the Sustainable Development

Ziņojums angļu valodā mobilajām ierīcēm - Latvia Implementation of the Sustainable Development Goals – 2022

 

Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam īstenošanas gala (ex–post) novērtējums

Noslēdzoties Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) periodam, PKC veica NAP2020 īstenošanas gala (ex–post) novērtējumu - cik daudz no tiem mērķiem, ko bija iecerēts sasniegt 2020. gadā, ir sasniegti un cik lielā mērā. Lai arī daļu no mērķiem nav izdevies sasniegt, tomēr, skatoties uz NAP2020 mērķiem kopumā, vairumā gadījumu mērķus raksturojošos rādītājos tomēr ir izdevies panākt uzlabojumus salīdzinājumā ar laiku, kad NAP2020 tika izstrādāts.

Ziņojumam pievienots NAP2020 indikatoru pielikums.

Ziņojums

NAP2020 galaziņojuma pirmais vāks

 

2018

Š.g. 16.-18. jūlijā Latvija sniedza "Ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu" Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) augsta līmeņa politikas forumā.

Ziņojums apkopo informāciju par to, kā Latvijas iedzīvotāji, valdība, pašvaldības, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas kopīgiem spēkiem, aktīvi iesaistoties, īsteno 2015. gadā ANO apstiprinātos 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) līdz 2030. gadam, rāda sasniegto progresu un izaicinājumus nacionālā līmenī, kā arī izceļ radošus ieviešanas instrumentus un sadarbības prakses.

Līdz ar ziņojumu un praktisku IAM integrēšanu Latvijas attīstības plānošanas sistēmā, mēs kā sabiedrība paužam atbildību un gatavību rīkoties kopīgu mērķu sasniegšanai visas pasaules mērogā.

Latvijas ziņojums ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu

Ziņojums latviešu valodā

Ziņojums latviešu valodā (skat. no mobilajām ierīcēm)

 

Ziņojums - angļu val. (atvēruma skatā)

Ziņojums - angļu val. (skat. no mobilajām ierīcēm)

 

2017

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) vidusposma novērtējums

Ziņojumā vērtēta augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu aktualitāte un nozīme, progress saistībā ar NAP2020 mērķu un uzdevumu īstenošanu, analizēti NAP2020 īstenošanas gaitu ietekmējošie faktori un sniegts Latvijas konkurētspējas novērtējums, iezīmējot iespējamās prioritātes un izšķiršanās nākotnei, tostarp kontekstā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai nodrošinātu sekmīgu un līdzsvarotu valsts attīstību.

Ziņojums

1. pielikums (pētījuma anotācija)

2. pielikums (NAP2020 prioritātes, mērķi, uzdevumi un to izpilde)

 

2016

Latvijas konkurētspējas novērtējums salīdzinošajos indeksos

2016. gada 1. decembrī Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konsultants Prof. Edvīns KarnītisMinistru prezidenta M. Kučinska organizētās Nacionālās attīstības padomes (padome) ietvaros ziņoja parLatvijas konkurētspējas novērtējuma analīzi, aizsākot diskusiju par būtiskākajām izvēlēm, kas valdībai jāveic, lai celtu Latvijas starptautisko konkurētspēju un sekmētu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā no 2014. - 2020. gadam.

Analīze par Latvijas novērtējumiem konkurētspējas salīdzinošajos indeksos un rīcību to uzlabošanā

Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma

Lai sasniegtu M. Kučinska vadītās valdības noteiktos mērķus rīcības vizienā / prioritātē Nr.3 - Inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešams priekšnoteikums, privātā sektora motivācija ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 47% apjomā no kopējiem ieguldījumiem 2018. gadā, ir izstrādāta Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma (atbalstīta Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes sēdē 2016. gada 27. maijā).

Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas programma - latviešu valodā

Program for improvement of the National Innovation System - kopsavilkums angļu valodā

Pētījumi

 

2022

Valdes un padomes locekļu atalgojuma pētījums

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pasūtītajā pētījumā “Par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanas praksi un atlīdzības apmēru publisku personu kapitālsabiedrībās un privātās kapitālsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs”, ko veica zvērinātu advokātu birojs “PricewaterhouseCoopers Legal” (“PwC Legal”) un darbs pie kura noslēdzies 2022. gada jūlijā, uzsvērta pārskatāmas atlīdzības politikas izstrādes nozīmība katrā kapitālsabiedrībā, atalgojuma apmēra sasaiste ar valdes un padomes locekļa slodzi, t.i., amata pienākumu veikšanai patērēto laiku, un tā gradācijas nepieciešamība, kā arī atalgojuma maksimālā apmēra sasaiste ar kapitālsabiedrības mērķiem un ienākumu avotiem un sniegtas citas rekomendācijas.

Atalgojuma pētījumā “PwC Legal” sniegtās vairākas rekomendācijas nākotnē varētu būt publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšanas kārtības un apmēra izmaiņu ieviešanas pamatā, kā arī veicināt vienotas izpratnes un prakses veidošanos attiecībā uz kapitālsabiedrību vadības atalgojuma noteikšanu.

Pētījuma ziņojums

Pētījuma prezentācija

 

2021

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei

Projekts, ko vadīja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) un finansēja Eiropas Komisija, īstenots ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu un finanšu un juridisko ekspertu komandas atbalstu “PricewaterhouseCoopers Latvia” (PwC) vadībā.

Īpaša uzmanība šajā projektā pievērsta tam, lai palielinātu izpratni par priekšrocībām, ko sniedz publiskā kapitāla tirgi, uzlabojot korporatīvo pārvaldību, finanšu noturību, un ko dod kopumā visai sabiedrībai.

Metodika ietver vairākus svarīgus pamatelementus, kas palīdzēs akcionāriem caurskatāmi un skaidri komunicēt ar valsts kapitālsabiedrību un plašāku sabiedrību par akcionāra gaidām attiecībā uz uzņēmuma stratēģiju, tai skaitā attiecībā gan uz noteiktiem sasniedzamajiem finanšu mērķiem, gan ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jomā.

Pētījuma kopsavilkums, gala nodevums, pielikums un prezentācijas

 

2019

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums

Eiropas Komisijas (EK) un KMPG Baltics īstenota, Pārresoru koordinācijas centra iniciētā, projekta rezultātā tika sagatavots neatkarīgs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums, analizējot esošos procesus mērķu noteikšanā, uzraudzībā un darbības rezultātu novērtēšanā. Sniegti arī priekšlikumi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai, ņemot vērā to dažādos darbības profilus un mērogus.

Projektu pabeidzot, iegūts starptautisks vērtējums un Latvijas pārvaldības salīdzinājums ar modeļiem citās Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs. Priekšlikumi par valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to funkcijām, finansējuma u.c. faktoriem palīdz saprast kopējo ietvaru un arī atšķirības starp dažādām kapitālsabiedrību grupām, uzsver PKC vadītājs Pēteris Vilks.

Kopsavilkums, galvenie secinājumi un priekšlikumi turpmākai valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai

Projekta gala ziņojums angļu valodā

 

2018

Starptautisks salīdzinošs pētījums “Latvijas ģimenes paaudzēs 2018”

Pētījums ir daļa no starptautiska salīdzinoša longitudināla pētījuma, kurš programmā "Paaudzes un dzimte" (angļu val. – Generation& Gender Programme) kopš 2004. gada tiek īstenots vairāk nekā 20 pasaules valstīs, veicot 18-79 gadus vecu iedzīvotāju apsekojumu. Pētījuma mērķis ir sekot līdzi izmaiņām ģimenes institūtā, vērtējot, kā to ietekmē cilvēku vērtībuzskati, politikā notiekošais un ekonomikas attīstība. Tam ir būtiska nozīme, veicot fundamentālas izvēles visos cilvēka dzīves posmos: laulības un bērna kopšana, nodarbinātības un aprūpes pienākumu apvienošana, aiziešana pensijā, mājokļa izvēle un vecumdienas. Tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm pamata izvēlēm, savukārt ietekmē viņu personīgo labklājību, kā arī sabiedrības, kurā viņi dzīvo, pielāgošanās spēju un konkurētspēju. 

Starptautiskā pētījuma īstenošanu koordinē Nīderlandes starpdisciplinārais demogrāfijas institūts Hāgā un Francijas Nacionālais demogrāfijas institūts, līdzdarbojoties Oslo universitātei, Ļubļanas universitātei, Utrehtas universitātei, Ungārijas Demogrāfisko pētījumu institūtam u.c. Līdz 2019. gadam ir īstenoti divi pētījuma posmi, bet gada beigās tiek uzsākta pētījuma trešā posma īstenošana. Pētījuma dizains paredz katrā nākamajā pētījuma posmā atkārtoti uzrunāt tos iedzīvotājus, kuri aptaujāti pirms tam, lai tādējādi sekotu līdzi izmaiņām cilvēku dzīves notikumos. Apsekojumu ietvaros iegūtie dati anonimizētā veidā ir brīvi pieejami pētniekiem un politikas veidotājiem visā pasaulē.

Latvija pirmo reizi šajā salīdzinošajā pētījumā iesaistījās 2017. gadā, adaptējot izstrādāto metodoloģiju un veicot 2283 iedzīvotāju aptauju. Balstoties uz Latvijas pirmā posma datiem, sagatavots atsevišķs nacionāls analītisks ziņojums “Latvijas Ģimenes paaudzēs”, kurā analizēta partnerattiecību un laulību tematika, reproduktīvā uzvedība un uzskati, starppaaudžu attiecības ģimenēs Latvijā, dzimumu lomas un pienākumi dažāda tipa mājsaimniecībās, kā arī ģimenes un darba dzīves savienošanas izplatītākie modeļi. Veiktais pētījums ir vērtīgs papildu datu avots turpmākai demogrāfijas politikas izstrādei valstī.

Jūs varat iepazīties ar Latvijas pētījuma analītisko pārskatu šeit. 

Sīkāk par starptautisko salīdzinošo longitudinālo pētījumu var uzzināt šeit.

 

2017

Salīdzinošs pētījums par vadības atalgojuma apmēru privātajās kapitālsabiedrībās

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes atlīdzības politikas izstrādes gaitā Ministru kabinets uzdeva PKC veikt regulāru izpēti par vidējo atlīdzības apmēru vadībai privātajos uzņēmumos. Pētījuma gaitā analizēti kvantitatīvie un kvalitatīvie dati par valdes locekļu un priekšsēdētāju algām vairāk nekā 100 privātos uzņēmumos 20 dažādās nozarēs visās trijās Baltijas valstīs. Katrā nozarē uzņēmumi tika sadalīti pēc to lieluma, lai iegūtu detalizētu informāciju par valdes locekļu atlīdzības līmeņiem.

Pētījuma mērķis ir sniegt objektīvus un praktiski pielietojamus datus par valdes locekļu atlīdzību privātā sektora uzņēmumos, kā arī galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā dažādās nozarēs, lai pilnveidotu esošo atlīdzības politiku publiskajās kapitālsabiedrībās un spētu tajās piesaistīt profesionālākos vadītājus kapitālsabiedrību pārvaldībā. 

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

 

2015

"Par laulību nereģistrēšanas problemātiku"

Pētījuma nepieciešamību identificēja deputāti, saistot to ar demogrāfijas politiku un tās uzlabošanu. Zināms, ka tikai 56% no visiem bērniem Latvijā dzimst laulībā. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā pēdējā desmitgadē nereģistrēta kopdzīve kļūst par arvien populārāku ģimenes organizācijas formu (2001. gada Tautas skaitīšanā - 6%, 2011. gadā – 13%). Raksturīgi, ka pirmās laulības tiek noslēgtas arvien vēlākā dzīves posmā, paildzinot nereģistrētas kopdzīves posmu jaunības laikā.

Kā pētījuma mērķis tika izvirzīts apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, identificēt ar laulības nereģistrēšanu saistītus riskus ikdienas dzīvē un no tiem izrietošos tiesiskā regulējuma problēmjautājumus, novērtēt to izplatības biežumu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.Pētījuma gaitā tika rastas atbildes uz šiem jautājumiem.

Jēdziena „nereģistrēta laulība” izpratne pētījuma ietvaros – likumā noteiktā kārtībā nereģistrēta, vismaz vienu gadu ilgusi kopdzīve atšķirīga dzimuma partneriem, kas ir sasnieguši minimālo laulības noslēgšanai nepieciešamo vecumu.

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

 

2013

"Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte"

Pētījums veikts Valsts kancelejas administrētā projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē’’ (identifikācijas Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002)4.2.aktivitātes„Funkciju auditu veikšana”
(iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF) ietvaros.Projektu 100% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds.

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

 

"Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējums"

Pētījums veikts Valsts kancelejas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" (identifikācijas Nr.1DP/1.5.1.1.1/10/IPIA/ CFLA/004/002) 4.2.aktivitātes "Funkciju auditu veikšana" (iepirkuma identifikācijas Nr. MK VK 2012/7 ESF) ietvaros. Projekts 100 % apmērā tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Jūs varat iepazīties ar pētījuma gala ziņojumu šeit.

2014. gada 18. februārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātais „Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2016. gadam" (plāns).

Plāns ir sagatavots, balstoties uz ziņojuma „Par politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanu un priekšlikumiem attīstības plānošanas sistēmas darbības uzlabošanai" secinājumiem un priekšlikumiem. Plāns ir vērsts uz skaidru, savstarpēji saistītu un koordinētu plānošanas mehānismu darbību visos valsts pārvaldes līmeņos.

Publikācijas

 

2016

Politikas veidošanas rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autores - PKC eskpertes: Rudīte Osvalde, Iveta Ozoliņa, Alise Vītola un Māra Sīmane - centušās iespējami skaidri un vienkārši izklāstīt galvenos politikas veidošanas pamatprincipus, kā arī palīdzēt orientēties plānošanas dokumentu veidos un hierarhijā.

Rokasgrāmatā atradīsiet ieteikumus par to, kā optimāli organizēt plānošanas dokumentu izstrādes procesu, kā noteikt skaidrus politikas mērķus ar izmērāmiem rezultātiem, plānot nepieciešamos resursus un kā vislabāk veikt politikas ietekmes izvērtēšanu.

Jūs varat iepazīties ar rokasgrāmatu šeit.

 

2015

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību

2015. gada 21. janvārī Ministru prezidente Laimdota Straujuma atbilstoši Nacionālās drošības likumam sniedza Saeimā pārskatu par Latvijas nacionālo drošību uninformējapar atbildīgo institūciju un valdības darbu nacionālās drošības stiprināšanā.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārskatā Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, analizēta ārējās un iekšējās vides ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, Latvijas vieta un loma starptautiskajā drošības sistēmā, kā arī identificēti atbildīgo institūciju veiktie pasākumi nacionālās drošības stiprināšanai.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību

 

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums

2015. gada 1. oktobrīMinistru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadamNacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.

Aicinām Jūs iepazīties ar ziņojumu, indikatoru pielikumu un infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

Ziņojumsindikatoru pielikumsinfografika

 

2014

Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas Nacionālo drošību

2014. gada 9. jūnijā valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību (ziņojums). Ziņojums apkopo ministriju un drošības institūciju sniegto izvērtējumu par to atbildībā esošo nozares politiku apdraudējuma iespējamības un ietekmes pakāpi uz nacionālo drošību, norādot paveikto 2013. gadā un plānotās darbības 2014. gadā.

Ziņojums ir izstrādāts pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 9. panta 2. punktu, kas nosaka, ka Ministru prezidenta kompetencē ir gadskārtējā ziņojuma par nacionālo drošību sagatavošana. Ziņojums sniedz pārskatāmu informāciju par daudzveidīgām aktivitātēm, kas tiek veiktas savlaicīgai valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu prognozēšanai un novēršanai.

Nacionālās drošības mērķis ir valsts neatkarības un teritoriālās vienotības, sabiedrības ekonomiskās un sociālās stabilitātes garantēšana. Nacionālās drošības jēdziens skar gandrīz visas politikas jomas un nozares, jo nacionālo drošību ietekmē gan militārie, gan ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi, kas potenciāli var skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas Nacionālo drošību, 2014

 

2012

Latvijas ilgtspējigas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums

2012. gada decembrī Pārresoru koordinācijas centrs ir izstrādājis pirmo stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojumu, kurā izvērtēta stratēģijas īstenošana 2010. un 2011. gadā un sasniegtie rezultāti virzībā uz noteiktajiem mērķiem. Paredzēts, ka šis ziņojums valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā kļūs par stabilu atskaites punktu un lēmumu pieņemšanas mērauklu valsts ilgtspējīgas attīstības virzībai un novērtēšanai.

Latvijas ilgtspējigas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums