Līdz ar Informatīvā ziņojuma par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās atbalstīšanu valdības sēdē 16. novembrī likts pamats pētniecības un attīstības mērķu izvirzīšanai valsts kapitālsabiedrību stratēģijās un to īstenošanai, kas ilgtermiņā nodrošinās šo uzņēmumu vērtības pieaugumu un sniegs ieguldījumu augstākas vērtības preču un pakalpojumu radīšanā.
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ziņojumā norāda uz pretrunām starp valsts izvirzītajiem mērķiem pētniecības un attīstības (P&A) veicināšanā valsts kapitālsabiedrībās (VKS) un pastāvošā regulējuma interpretāciju Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas neveicina ambiciozu un konkrētu P&A mērķu izvirzīšanu kapitālsabiedrībās. PKC uzskata par iespējamu un nepieciešamu konceptuāli mainīt skatījumu uz valsts kapitālsabiedrību lomu ekonomiskajā apritē, paredzot, ka tās ne tikai drīkst, bet tām ir jāveic ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un inovatīvu, komercializējamu produktu radīšanā, vienlaikus maksimāli nodrošinot konkurences neitralitāti. Lai novērstu atšķirīgu skatījumu uz valsts kapitālsabiedrību lomu un iesaisti komercdarbībā, valdība uzdeva Pārresoru koordinācijas centram uzsākt pētniecības un attīstības atbalstošas valsts īpašumtiesību politikas izstrādi, izvērtējot grozījumus normatīvajos aktos, ja nepieciešams.
Ziņojums “Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās” ir izstrādāts, PKC sadarbojoties ar kapitālsabiedrību Inovāciju iniciatīvas grupu, kurā pārstāvētas astoņas kapitālsabiedrības ar valsts kapitālu (SIA "Tet", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Elektroniskie sakari", VAS "Latvijas Pasts", VAS "Latvijas dzelzceļš"), Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, piedaloties Rīgas domei un Izglītības un zinātnes ministrijai. Ziņojuma mērķis ir panākt izrāvienu pētniecības un attīstības (P&A) ieguldījumu apjomā valsts kapitālsabiedrībās un sniegt ieguldījumu kopējā tautsaimniecības transformācijā, lai beidzot Latvija izrautos no pēdējās vietas Eiropas savienībā pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Valdība, pieņemot zināšanai ziņojumu, konceptuāli vienojās, ka valsts kapitālsabiedrībām, kā arī valsts kapitāla daļu turētājiem, īstenojot valsts interešu pārstāvniecību kapitālsabiedrībās ar būtisku valsts kapitāla daļu, ir jāizvirza pētniecības un attīstības mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar valsts kapitālsabiedrību precēm un pakalpojumiem, kas tostarp veicinātu konkurenci tirgū.
Ilgstošā stagnācija Latvijas ekonomikas P&A rādītājos un neattīstītā inovāciju kultūra ir pierādījums nepieciešamai rīcībai, jo īpaši nozarēs, kurās ir cilvēkresursi, kompetences, zināšanas un arī potenciāli finanšu resursi komercializējamiem ilgtermiņa ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un šo ieguldījumu efektīvai pārvaldībai.
Finanšu ministrijai un PKC dots uzdevums turpināt pilnveidot priekšlikumus P&A veikto ieguldījumu uzskaitei valsts kapitālsabiedrībās un PKC apkopot informāciju par valsts kapitālsabiedrībās veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, publicējot to ikgadējā publiskajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iepriekšējā gadā, ko sagatavo PKC.
Par nozīmīgu soli P&A ieguldījumu veicināšanā uzskatāma akcionāru gaidu vēstules lomas nostiprināšana, jo kapitāla daļu turētājiem (ministrijām) kā aktīvam investoram ir skaidri jādefinē šīs gaidas attiecībā uz P&A un inovācijām valsts kapitālsabiedrībās. Turklāt akcionāru gaidu vēstulei būs arī citi pozitīvi efekti – tajā būs iespējams definēt gaidas gan finanšu mērķu, gan šobrīd aktuālo korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas mērķu jomā. Ministru kabinets uzdevis PKC pusgada laikā vadlīnijās “Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas” iestrādāt norādījumus par gaidu vēstules sagatavošanu. Savukārt valsts kapitāla daļu turētājiem (ministrijām) pēc norādījumu par gaidu vēstules sagatavošanu iestrādāšanas šajās vadlīnijās, (pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas vai to grozījumu izstrādāšanas) būs jāprecizē valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamie mērķi un izmantojamie instrumenti akcionāra - valsts kapitāla daļu turētāja - gaidu vēstulē, tostarp iesaistīšanos P&A. Valsts kapitāla daļu turētājiem divu gadu laikā lielo kapitālsabiedrību stratēģijās ir jāiekļauj atbilstoši P&A vai inovatīvu risinājumu ieviešanas mērķi (ieguldījumu apjomi, prioritārie virzieni, sasniedzamie rādītāji).
Ziņojumā novērtēta arī kapitālsabiedrību pārvaldības sistēma, konkurences regulējums un sociāli ekonomisko apstākļu evolūcija, izskaidroti valsts kapitālsabiedrību soļi P&A un inovāciju īstenošanā, tostarp minētie turpmākie PKC un kapitāldaļu turētāju uzdevumi.
Ar Ministru kabinetā 2021. gada 16. novembrī atbalstīto Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un P&A mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās varat iepazīties šeit.
Vairāk informācijas par kapitālsabiedrību pārvaldības aktualitātēm varat rast tīmekļvietnē www.valstskapitals.gov.lv
