Apstiprinātas jaunas vadlīnijas valdes un padomes locekļu nominēšanai

Vadlīniju par nominācijas procesiem ilustrācija - atlases process

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir izstrādājis, saskaņojis ar Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomi (KIP) un apstiprinājis jaunas vadlīnijas valdes un padomes locekļu nominēšanai kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai. Vadlīniju mērķis ir sniegt nominācijas procesā iesaistītajiem praktiskus ieteikumus un skaidrojumus par nominācijas procesa organizatoriskiem un kandidātu vērtēšanas jautājumiem, lai nodrošinātu nominācijas procesa atbilstību korporatīvās pārvaldības labas prakses principiem.

Vadlīnijas valdes un padomes locekļu nominēšanai kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai (turpmāk – Nominācijas vadlīnijas), izstrādātas, īstenojot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums), kas stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra, kā arī iekļaujot grozījumus, kas stājas spēkā 2022. gada 1. februārī, un pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” (turpmāk – Nominācijas noteikumi), kas paredz nodrošināt valdes un padomes locekļa nominēšanas procesa atbilstību korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem un atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību kapitālsabiedrību, atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības gadījumos.

“Pie PKC periodiski vērsušies nominācijas procesu organizētāji ar lūgumu sniegt piemērus/paraugus, lai varētu labāk izprast, kā sagatavot nominācijas procesos nepieciešamos dokumentus,” vadlīniju novitāti skaidro PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Ja nav nominācijas procesu pieredzes, tad šie dokumenti ir jārada no jauna. Tā kā PKC no 2020. gada sāka organizēt nominācijas procesus, ieguvām pieredzi no organizatora puses, un tāpēc vadlīnijās esam varējuši iekļaut daudz vairāk praktisku piemēru. Jauno vadlīniju īpašs pienesums ir pielikumos ietvertie sagatavojamo dokumentu paraugi.”

Jauno Nominācijas vadlīniju mērķis ir sniegt visiem nominācijas procesā iesaistītajiem praktiskus ieteikumus un skaidrojumus katra nominācijas procesa posma īstenošanai, iekļaujot arī nominācijas procesa organizatoriskos un kandidātu vērtēšanas jautājumus. Nominācijas vadlīnijas aptver nominācijas procesa sākotnējos apsvērumus; nominācijas procesa sagatavošanu, kurā jāsagatavo informācija par kandidātiem izvirzāmām prasībām, ietverot nepieciešamās kompetences un profesionālo pieredzi, informācija par situāciju kapitālsabiedrībā, tās stratēģiskajiem mērķiem un izaicinājumiem, kā arī par personāla atlases kompānijas iesaistīšanu; nominācijas komisijas izveidošanu; nominācijas komisijas darbību, tostarp vērtēšanas kritēriju definēšanu un novērtēšanas kārtības izstrādi, kā arī nominācijas procesa dokumentēšanas, informācijas aprites un atklātības nodrošināšanas prasības.

“Vadlīnijās skaidrojam, kad/kurā brīdī ir jāuzsāk nominācijas procesi,” informē Dz. Gasūne. “Ir precīzi norādīti tie gadījumi, kad ir iespēja saglabāt esošo valdes un padomes locekļu sastāvu, izvērtējot iecelšanu amatā uz atkārtotu termiņu. Tikai gadījumos, kad tiešām ir radušās vakances, uzsākams atlases process. Līdz šim nereti nebija skaidri izprotams, vai visos gadījumos, kad beidzas pilnvaru termiņš, uzreiz jāatlasa jauna valde vai jauns viss padomes sastāvs. Tā, piemēram, kad esam izvērtējuši esošo valdes un padomes locekļu darbu, var arī pagarināt viņu pilnvaras uz nākamo termiņu, un tad nav jāuzsāk nominācijas process. Praksē nereti redzam, ka, uzreiz beidzoties pilnvarojuma termiņam, tiek veikta visa valdes vai padomes sastāva atlase, neizvērtējot, vai tas nepieciešams. Tomēr atlase ir samērā garš un resursu ietilpīgs process.”

Nominācijas noteikumos, kas ir spēkā jau no 2020. gada, ir iekļauti principi nominācijas komisijas veidošanai, minimālās prasības attiecībā uz valdes un padomes locekļu izglītību, valodu prasmi un darba pieredzi, personāla atlases konsultanta iespējamo pienākumu saraksts, kā arī informācijas publiskošanas prasības par nominācijas procesa norisi. Nominācijas noteikumos salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu ir pilnveidoti kandidātu vadības kompetenču vērtēšanas kritēriji. Valdē vai padomē nevar izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process vai kurai nav nevainojama reputācija. Lai pilnvērtīgi noritētu padomes darbs, nominācijas komisijai, sagatavojot vērtēšanas kritērijus un vērtējot kandidātus kapitālsabiedrību padomes locekļa amatam, padomes sastāvā jāvirza speciālisti ar profesionālo pieredzi un zināšanām jomās, kas nepieciešamas padomes funkciju īstenošanai un ir noteikti Nominācijas noteikumos.

Dz. Gasūne papildina: “Jaunajās vadlīnijās plašāk skaidrota arī nominācijas noteikumu piemērošanas kārtība. Ja, piemēram, jāizveido nominācijas komisijas sastāvs, vadlīnijās jau detalizētāk izskaidrots, kā tas darāms. Ja nosakāmi vērtēšanas kritēriji, šajās vadlīnijās paskaidrojam katru vērtējamo kritēriju, ko izvirza nominācijas komisija kandidātiem. Tāpat arī tiek iezīmēts, kāds praktiski var būt nominācijas process pa kārtām, kā tajās sadalīt vērtējamos kritērijus un - vai ir divas, trīs vai četras kārtas. Tāpat skaidrots, kādus pārstāvjus vajadzētu iekļaut nominācijas komisijā, lai to pienesums atlases procesā būtu visatbilstošākais. Nominācijas komisijas locekļu lokam vajadzētu pārstāvēt jomas, kas norādītas nominācijas noteikumos.”

“Viennozīmīgi līdz ar šīm vadlīnijām nominācijas process top vairāk skaidrs – gan par nepieciešamo atlases kārtu skaita izvēli, vai, uzsākot nominācijas procesu, to noteikt  ir kapitāldaļu turētāja vai padomes kompetencē, gan, uzsākot nomināciju, kādi ir uzreiz pievienojamie sākotnējie dokumenti,” uzsver Dz. Gasūne.  Un to paraugi ir arī pievienoti, sākot no rīkojuma par nominācijas komisijas izveidi, nolikuma sagataves u.c. Padomēm, kam nav vēl pieredzes šādu procesu organizēšanā, un arī citiem tas viss var lieti noderēt izpratnei un paraugam. Paraugus, protams, katrs var piemērot individuāli atbilstoši specifiskajai nepieciešamībai, tāpat kā mainīt vērtēšanas posmus vietām, ja vajadzīgs. Vadlīnijās ir iezīmēts, kā tiem visiem būtu jānotiek, piemēram, arī atlases kompānijas izvēlei, ja to paredzēts piesaistīt. Kā atzīmē Dz. Gasūne, līdz šim nereti visgrūtākais kapitālsabiedrībām ir bijis tieši sākotnējais organizatoriskais darbs - nominācijas procesa izveide, un, ja tiek iesaistīta personāla atlases kompānija, kā sadalīt pienākumus starp to un nominācijas komisiju, kāds ir no atlases kompānijas saņemamais nodevums; kādi ir termiņi, kā izveidot nominācijas procesa laika grafiku.”

Nominācijas vadlīnijas ir saistošas kandidātu atlasei valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) un atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, kā arī kandidātus valdes locekļu amatiem valsts kapitālsabiedrībās un atvasinātas publiskas personas (t.sk. pašvaldību) kapitālsabiedrībās.

Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam viena no būtiskām PKC funkcijām ir piedalīties visos valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases un novērtēšanas procesos, tāpēc PKC pārstāvji tiek iekļauti katrā nominācijas komisijā, papildus tam, līdz ar grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Nominācijas noteikumu stāšanos spēkā, PKC kopš 2020. gada nodrošina visus valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu kandidātu atlases procesus kopā ar kapitāla daļu turētāju un vada nominācijas komisijas darbu, kā arī nodrošina nominācijas procesa organizāciju, sēžu norises dokumentēšanu un informācijas publiskošanu par nominācijas procesu.

PKC, izstrādājot jaunās Nominācijas vadlīnijas kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, iekļāvis tajās PKC gūto pieredzi un zināšanas par nominācijas procesu praktisko norisi, t.sk. piedaloties nominācijas procesos  organizējot un vadot valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesus, kā arī nevalstisko organizāciju, starptautisko un citu institūciju labās prakses ieteikumus. PKC, organizējot valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesus, ir izstrādājis dokumentus nominācijas komisijas darbam un nominācijas procesu organizēšanai, kas kalpo kā paraugi un ir  iekļauti jaunajās vadlīnijās. Nominācijas vadlīniju pielikumos ir pievienoti septiņi dokumentu paraugi nominācijas procesa organizēšanai, kas ir kā piemēri un kurus var izmantot, pielāgojot  atbilstoši katram nominācijas procesam.

Nominācijas vadlīnijas stājušās spēkā to apstiprināšanas dienā – 2022. gada 22. martā, un līdz ar to spēku zaudējušas 2017. gada 16. marta vadlīnijas Nr. 1.2-23/4/1 “Vadlīnijas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus”.

Nominācijas vadlīnijas līdz ar citām PKC izstrādātajām vadlīnijām skaidro likumu un noteikumu normas, tā sekmējot publiskas personas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības efektivitāti . Ar Nominācijas vadlīnijām un pārējām PKC izstrādātajām vadlīnijām varat iepazīties mūsu tīmekļvietnes www.valstskapitals.gov.lv  vadlīniju sadaļā.