Sabiedriskajā transportā pārvadājamo personu uzskaites un identificēšanas sistēmas pilnveide

Sistēmas praktiska ieviešana un tās tālāka uzraudzība uzticēta Satiksmes ministrijai

Līdz ar 2016. gada 30. maija Ministru kabineta komitejā pieņemto lēmumu reformas tālāka ieviešana (sistēmas turpmāka izstrāde un uzraudzība) nodota Satiksmes ministrijas pārziņā, kas ir noteikta par atbildīgo sistēmas praktiskā ieviešanā un darbības uzsākšanā.

Reforma (sākotnēji) attiecināma uz pasažieriem, kas saņem valsts garantētus braukšanas maksas sabiedriskajā transportā atvieglojumus, t.sk.:

  • personas ar I un II grupas invaliditāti;
  • bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni;
  • politiski represētas personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki.

Līdzšinējo sistēmu (reģionālās nozīmes maršrutos), kuras ietvaros pasažieris, uzrādot atvieglojuma saņemšanai derīgu personas apliecību pie vadītāja vai biļešu kasēs, saņem „0” biļeti, plānots pārtraukt līdz ar 2021. gadu.

Atbilstoši aktualizētajam tiesiskajam regulējumam Satiksmes ministrija (Autotransporta direkcija) līdz 2019. gada 31. decembrim noteiks elektroniskās identifikācijas risinājumu un identifikācijas līdzekli reģionālās nozīmes maršrutu sabiedriskajos transportlīdzekļos – konkrētu (regulējumā noteikto) atvieglojumus saņemošo pasažieru braucienu reģistrācijai elektroniski. Attiecīgo risinājumu plānots ieviest līdz 2021. gada 1. janvārim.

PKC vadītās darba grupas rezultāti

Lai piedāvātu iedzīvotājiem ērtu, mūsdienīgu un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites sistēmu, pašreizējās sistēmas uzlabošanas priekšlikumu izstrādei 2013. gadā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa PKC vadībā. Darba grupas mērķis bija uzlabot sabiedriskajā transportā pārvadāto personu uzskaites un identificēšanas sistēmu, veidojot to ērti un ekonomiski pieejamu dažādiem sistēmas lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošinot efektīvu un pamatotu budžeta līdzekļu izlietojumu.

Darba grupa nāca klajā ar priekšlikumu – ieviest elektronisku sistēmu sabiedriskā transporta pasažieru reģistrēšanai un brauciena apmaksai – kas ir mūsdienīgs un starptautiski atzīts risinājums daudzās attīstītās valstīs Eiropā un citviet pasaulē. Sistēmas ieviešana būtiski samazinātu saistītos riskus ar fiziskas naudas apriti, nodokļu un grāmatvedības uzskaiti, kā arī veicinātu ēnu ekonomikas apkarošanu.

Darba grupas piedāvātais risinājums paredzēja pilnveidot esošo sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites sistēmu, pārejot uz elektronisku sistēmu, iesākumā to attiecinot uz personām ar I un II grupas invaliditāti, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Sistēmas ieviešanas rezultātā tiktu atvieglota minēto pasažieru reģistrēšanās (neizpaužot iedzīvotāju sociālo statusu) sabiedriskajā transportā, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas viegli un arī turpmāk bez maksas pārvietoties visā Latvijas teritorijā.

Priekšlikums balstījās citu valstu pieredzes un labās prakses analīzē, valstij turpmāk vairs nefinansējot „pa tiešo” pakalpojumu sniedzēju, bet gan apmaksājot konkrētus iedzīvotāja braucienus. Līdz ar jaunās elektroniskās braucienu reģistrācijas un norēķinu sistēmas ieviešanu tiktu novērstas krāpnieciskas iespējas ar „0” biļetēm. Jaunā sistēma ļautu precīzi identificēt pasažieru skaitu, kas izmanto sabiedrisko transportu, tādējādi nodrošinot atklātu, godīgu un precīzu valsts līdzekļu pārdali konkrētu braucienu finansēšanai. Pēc Jelgavas pašvaldības, kurā ieviesta līdzīga sistēma, sniegtajiem aprēķiniem jaunās sistēmas ieviešana un krāpniecisku darbību izskaušana ļautu ietaupīt valsts līdzekļus aptuveni 10% apmērā no kopējā apgrozījuma gadā, kas sastāda aptuveni septiņus miljonus eiro ietaupījumu valstij.

Viens no būtiskiem uzlabojumiem iedzīvotājiem, kas saņem valsts garantētos atvieglojumus un pārvietojas ar sabiedrisko transportu bez maksas, būs personas sociālā statusa neizpaušana publiski – ne sabiedriskajā transportā, nedz biļešu tirdzniecības un klientu apkalpošanas vietās, turpmāk vairs neuzrādot savu apliecību. Vienlaikus, ja identifikācijas karte būs bez fotogrāfijas, pēc sabiedriskā transporta kontroles pieprasījuma pasažierim būs jāuzrāda atvieglojumu apstiprinoša apliecība vai likumā noteikts personas identitāti apliecinošs dokuments.

Vidējā termiņā paredzēts, ka sistēma tiks pielāgota un nodrošinās bezskaidras naudas norēķinu iespējas sabiedriskajā transportā arī pasažieriem, kas paši apmaksā braukšanu tajā – visā Latvijas teritorijā visos sabiedriskā transporta veidos –, tādējādi atvieglojot transporta pakalpojumu izmantošanu ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem. Tuvāko piecu gadu laikā, atbilstoši starptautisko karšu organizāciju VISA un MasterCard publiskotajiem dokumentiem, visas banku izsniegtās kartes būs nomainītas uz jaunām kartēm – pielāgotām sīkmaksājumu kartes funkcionalitātei, tā ļaujot ikvienam pasažierim norēķināties ar personīgu bankas izsniegtu norēķinu karti par braucienu sabiedriskajā transportā. 

Darba grupas sastāvs

Darba grupā bija iekļauti pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmuma dienesta (VID)) un Labklājības ministrijas. Pēc darba grupas vadītāja priekšlikuma uz darba grupas sanāksmēm tika pieaicināti attiecīgo nozaru eksperti no Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA), VSIA „Autotransporta direkcija” (ATD), Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA), A/s „Pasažieru vilciens” (PV) un SIA „Rīgas karte” (RK).

Informatīvais ziņojums "Par sabiedriskajā transportā pārvadāto personu uzskaites un identificēšanas jautājumu analīzi un priekšlikumu izstrādi"

Pārresoru koordinācijas centra vadītās darba grupas ziņojums „Par sabiedriskajā transportā pārvadāto personu uzskaites un identificēšanas jautājumu analīzi un priekšlikumu izstrādi".

Informatīvā ziņojuma mērķis ir informēt Ministru kabinetu par konstatētām problēmām sabiedriskajā transportā pārvadāto personu uzskaitē un identificēšanā, skaidrot tās sasaisti ar normatīvajiem aktiem, informēt valdību par turpmāk veicamajām darbībām valsts pārvaldē un pašvaldībās, lai nodrošinātu administratīvā un finanšu sloga samazināšanu.