Norden programmas „Valsts administrācijas mobilitāte” ietvaros, īstenojot projektu „Pierādījumos balstīta ģimenes politika tautas ataudzes veicināšanai: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredzes apmaiņa” (PA-GRO-958) laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim DLC dalībnieki pieredzes apmaiņas vizītēs apmeklējuši Zviedriju, Somiju un Norvēģiju.
 | Informācija par vizīti Zviedrijā 2016. gada 12.-14.oktobrī |
2017. gada 5.-7. aprīlī "Demogrāfisko lietu centrs" pieredzes apmaiņas vizītē apmeklēja Igauniju
Vizītes laikā Latvijas amatpersonas tikās ar Igaunijas Parlamenta Komisijas demogrāfiskās krīzes izpētei priekšsēdētāju Siretu Kotku (Siret Kotka), lai diskutētu par Igaunijas nostāju demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
 |  |  |
Latvijas delegācija iepazinās arī ar Igaunijas situāciju pirmsskolas izglītības iestāžu nodrošinājumā ziņā – speciālisti atzīst, ka situācija visā Igaunijā nav vienāda – līdzīgi kā Latvijā, arī lielākajās Igaunijas pilsētās ir iespējamas rindas uz pašvaldības nodrošinātu bērnudārzu. Tomēr kā pozitīvs un ģimenei draudzīgs jāvērtē risinājums, kas noteikts normatīvajos aktos – maksa par bērnudārzu nedrīkst pārsniegt 20% no minimālās algas valstī, neskaitot ēdināšanas izmaksas. Praksē šis maksājums vidēji ir 45 euro mēnesī.
Tiekoties ar Igaunijas Sociālo lietu ministrijas speciālistiem, tika iegūta informācija, ka Igaunija savu demogrāfisko sarežģījumu risināšanai plāno reformēt bērna kopšanas atvaļinājuma garumu, pagarinot to līdz 36 mēnešiem esošo 18 vietā, kā arī padarīt elastīgāku vecāku pabalsta saņemšanas regulējumu. Ģimeņu labklājībai par būtisku tiek uzskatīta arī vecāku pabalsta reforma, būtiski palielinot ienākumu robežšķirtni, kuru pārsniedzot, vairs netiek maksāts pabalsts.
Latvijas delegācija guva arī informāciju par Igaunijas pensiju sistēmu, kas ne vien ir dāsnāka par mūsmāju sistēmu, bet arī paredz iespēju daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kuri izaudzinājuši trīs bērnus, pensionēties priekšlaicīgi. Šajā gadījumā pensija netiek samazināta. Vēl jo vairāk – lai bērna kopšanas laikā māte/ tēvs būtu sociāli apdrošināti, valsts veic obligātās iemaksas (1. līmenī – no minimālās algas, 2.līmenī – no vidējās algas). Bērna aprūpei veltītie gadi tiek arī ieskaitīti darba stāžā. Šādā veidā tiek atvieglota vecvecāku un mazbērnu saskarsme, ja vecvecāki ir elastīgāki savās darba gaitās.
Igaunijā būtiska nozīme tiek piešķirta agrīnajai prevencei, cenšoties palīdzēt vecākiem un bērniem labāk saprasties, uzlabot bērnu audzināšanas prasmes, kā arī identificēt augstākam riskam pakļautās ģimenes. Interneta vidē ir pieejamas šai tēmai veltītas e-mācības, kas aicina vecākus izglītoties. Šī informācija tiek izplatīta ar sociālo mēdiju starpniecību.
SižetsTallinna TV 06.04.2017. un tulkojums
