2022. gada 19.-23. septembrī Pārresoru koordinācijas centra eksperti, Norden programmas* projekta ietvaros apmeklēja Islandi, lai iepazītos ar dažādu nacionālo institūciju darbu un tā saskaņotību bērnu agrīnās attīstības sekmēšanā.
Pieredzes apmaiņas brauciena sākumā notika tikšanās ar trīsgadu Ziemeļvalstu projekta “First 1000 days”, kura mērķis ir akcentēt agrās bērnības ietekmi uz bērna attīstību, vadītājiem, kuri iepazīstināja ar iniciatīvas aizsākumiem, projekta gaitu un tā ietvaros gūtajām atziņām. Projekta gaitā secināts, ka lai gan vairumā Skandināvijas valstu ir pieejami kvalitatīvi un bezmaksas veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi, tomēr vērojami arī trūkumi datu pieejamībā un reģionālajā pārklājumā; tāpat secināts, ka virkne izmantoto intervenču pieeju nav pētījumos balstītas, par to efektivitāti nav gūti pierādījumi. Projekta galvenais secinājums ir, ka pārāk maz uzmanības tiek pievērsts grūtniecības laikam un bērna pirmajiem dzīves gadiem, kuros veidojas bērna personība un spēja gūt labus sasniegumus nākotnē. Balstoties uz gūtajiem datiem, projekta vadītāji aicina visu valstu valdības pievērst vairāk uzmanības šim posmam un atzīt tā nozīmību, iestrādājot visdažādākos atbalsta instrumentus un pakalpojumus valstu nacionālajos plānošanas un citos dokumentos.
Kā ļoti vērtīgu PKC speciālisti vērtē tikšanos ar nesen reorganizētās Izglītības un bērnu lietu ministrijas darbiniekiem, kuras laikā Latvijas kolēģi tika informēti par Islandes pieredzi ceļā uz pārnozaru sadarbības stiprināšanu, kas rezultējies ar jauna “jumta” likuma izstrādi, lai visām iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām sadarbojoties, sniegtu savlaicīgu un individuāli nepieciešamu atbalstu bērniem un vecākiem.
Pārceļoties no agrīnās bērnības uz pusaudžu gadiem, eksperti apmeklēja Islandes Sociālo pētījumu un analīzes centru jeb Planet Youth, kas Islandē īsteno un palīdz arī ieviest citās valstīs pierādījumos balstīto Islandes prevencijas modeli, kura mērķis ir mazināt atkarības vielu lietošanu nepilngadīgo un jauniešu vidū. Modeļa būtība ir visu iesaistīto pušu, t.i., vecāki, skolotāji, sabiedrība un kopiena, kopienas centri un sporta klubi, sadarbībā piedāvāt bērniem veselīgu un aizrautīgu laika pavadīšanas veidus, tostarp pat apmaksājot interešu izglītību (līdz noteiktai summai visiem pašvaldības bērniem), lai samazinātu nelietderīgi pavadāmo laiku. Šī iniciatīva cieši saistīta arī ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu izplatības stingrāku ierobežošanu Islandē.
Darba nedēļas noslēgumā delegācija viesojās Islandes Primāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstības centrā, kur iepazinās ar Islandes veselības aprūpes pakalpojumu pārklājuma tīklu un piedāvātajiem pakalpojumiem, akcentējot jaundzimušo, bērnu un bērnu vecāku vajadzības. Pēc institūcijas datiem Islandē vairāk kā 99% sieviešu saņem valsts apmaksātos grūtniecības aprūpes pakalpojumus, kā arī pēc bērniņa dzimšanas 8-10 dienas saņem patronāžas vizītes mājās, kuru laikā jaunie vecāki apgūst ar bērna aprūpi saistītās tēmas, kā arī patronāžas māsa veic jauno vecāku psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu (t.sk. veic depresijas skrīningu), novēro jauno vecāku savstarpējās attiecības (vai attiecībās nav vērojama vardarbība un vai vecāki necieš no atkarībām), nepieciešamības gadījumā piedāvājāt palīdzību un pakalpojumus.
*Pieredzes apmaiņas vizīte tika īstenota ar Norden programmas „Valsts administrācijas mobilitāte” atbalstu, īstenojot projektu „Prevencijas un agrīnās intervences sistēmas izveide, lai sekmētu bērnu un jauniešu sasniegumus” (Building prevention and early intervention system for children and adolescent at risk of poor outcome (PA-GRO-1546)). Nordic-Baltic Mobility programme for Public administration ir projekts, kas sniedz atbalstu valsts pārvaldē strādājošajiem, palīdzot īstenot pieredzes apmaiņas un izpētes braucienus, organizēt apmācības vai reģionāla mēroga tīklošanas darbības. Programma atbalsta pasākumus, kuros plānota vismaz trīs valstu dalība, no kurām vismaz viena ir Skandināvijas valsts un vismaz viena – Baltijas valsts.
