Latgales ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi sasaucas ar NAP2027 noteiktajām prioritātēm

Latgales ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamas ne tikai pārmaiņas valsts līmenī, bet jāmeklē idejas un jārod iespējas arī pašā reģionā, analizējot situāciju Latgalē, izaicinājumus un tās izaugsmes iespējas, secināja biedrības “Latvijas Formula 2050” sadarbībā Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Universitāti, AS "Latvijas Finieris", Zemkopības ministriju, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rēzeknes novada domi un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” 6. martā Rēzeknē rīkotās tautsaimniecības konferences “Latgales attīstības ilgtspējas formula: izglītība, inovācija, uzņēmējdarbība, digitalizācija” dalībnieki.

1.bilde Rēzekne 6.marts

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks atzina, ka konferencē akcentētie izaicinājumi lielā mērā sasaucas ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (NAP2027) prioritātēs un to rīcības virzienos izvirzītajiem uzdevumiem. P. Vilks uzsvēra, ka Nacionālā attīstības plāna veiksmīga īstenošana ir atkarīga arī no paradumu maiņas un arī no no pareizas lēmumu pieņemšanas ne tikai par to ko darīt, bet arī par to, ko nedarīt.

“Latvijas formula 2050” iniciē un dod zināmus virzienus, kuros vajadzētu darboties – tā ir mūsu misija, ko cenšamies realizēt, - pauda SIA „Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Binde.

“SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere uzskata, ka citi reģioni īsti Rīgai netiek līdzi un ka plaisa starp izaugsmi, nodarbinātību un atalgojumu veidojas arvien lielāka starp Rīgu un pārējiem reģioniem. Foruma laikā tika uzsvērta arī nepieciešamība reģiona iedzīvotājiem pašiem rast jaunas un radošas biznesa idejas un meklēt sadarbības iespējas, veidojot labvēlīgāku vidi. To, ka nepieciešamas pārmaiņas arī uz vietas, uzsvēra Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Sandra Ežmale.

Ar konferences galvenajiem mērķiem detalizēti iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš un AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Auziņš, Biķis 6. marts Rēzekne

Ar priekšlasījumiem uzstājās: “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš - “Tagad vai nekad”; Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere - “Bioekonomika – Latgales lauku teritoriju līdz galam neizmantotā iespēja”; VAS ‘’Latvijas valsts meži’’ valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks - “Meža nozares loma, izaicinājumi un potenciāls”; ZS “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis - “Latvijas lauksaimniecības attīstības tendences. ZS “Kotiņi” pieredze”; Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts - “Lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības tendences”; SIA „Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde - “Digitalizācija Latgales attīstībai. Inovāciju risinājumi digitālai transformācijai”; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule - "Latgales reģiona izaicinājumi un nākotnes perspektīvas no jauniešu skatpunkta”; Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Sandra Ežmale - "Izglītības, uzņēmējdarbības, valsts un pašvaldību institūciju sinerģija Latgales ekonomikas attīstībai".

Konferences referenti norādīja uz Latgales reģiona sasniegumiem digitalizācijas jomā, uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, vides aizsardzībā un dabas vērtību saglabāšanā, kas kalpo par labu pamatu tālākajai attīstībai. Vienlaikus viņi arī akcentēja turpmāk īstenojamās iniciatīvas bioekonomikas procesa sekmēšanā, tūrisma biznesa piedāvājuma dažādošanā, augstskolu potenciāla efektīvākā izmantošanā, kā arī starpdisciplinārās saites stiprināšanā starp ieinteresētajām pusēm.

Konferencē kā viens no Latgales problēmu iespējamiem risinājumiem tika  minēta jaunu darbavietu izveide informāciju tehnoloģiju jomā, tādējādi radot interesi jauniešiem palikt strādāt reģionā un arī mazinot transporta izdevumu problēmu. Lielas cerības tiek liktas arī uz reģionālajiem attīstības centriem.

Straujuma

Konferencē notika divas paneļdiskusijas - “Latgales biznesa attīstības formula šodien” un “Tuvāko mēnešu, gadu izaicinājumi un risinājumi Latgales ekonomikai’’. Debatēs savu viedokli pauda arī biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma, „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, kā arī vairāki citi valsts mērogā pazīstami eksperti.

Debatēs piedalījās arī Latgales pārstāvji – Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičš, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos, Rēzeknes SEZ Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs, Rēzeknes novada domes deputāts, Tautsaimniecības attīstības jautājumu pastāvīgā komitejas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionāla vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule, Rēzeknes novada domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Viņi bija vienisprātis, ka galvenās problēmas, kas traucē Latgales ātrāku un efektīvāku izaugsmi – skolu tīkla sakārtošana atbilstoši reģiona vajadzībām, labvēlīgas investīciju vides radīšana, bezdarba mazināšana ir jārisina visas valsts mērogā.

Pērn 10. maijā biedrība “Latvijas formula 2050” līdzīgu konferenci organizēja Liepājā - “Tautsaimniecības izaugsme digitalizācijas laikmetā. Latvijas attīstības centru iespējas un izaicinājumi”.

Konferences dalībnieki

Informācija sagatavota sadarbībā ar biedrību "Latvijas Formula 2050"