8. septembrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņos valdībai par Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (LV 2030) un Latvijas Nacionālā attīstības plāna no 2014.–2020. gadam (NAP2020) īstenošanu un valdības paveikto virzībā pretim valsts attīstības mērķiem, kā arī rekomendācijas to sekmīgai sasniegšanai.
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) Ministru prezidentes uzdevumā ir izstrādājis „Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna no 2014.–2020. gadam un Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijas par iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojumu” (ziņojums), kas iekļauj konkrētu sasniedzamo rezultātu vērtējumu attiecībā pret noteiktiem attīstības mērķiem laika posmā līdz 2030. gadam.
PKC vadītājs P. Vilks skaidro ziņojuma būtību: „Kopumā Latvijas virzība pretim LV 2030 mērķiem un NAP2020 īstenošanai vērtējama kā stabila. PKC izstrādātais ziņojums parāda jomas, kurās mēs virzāmies pretim valsts attīstības mērķiem stabili un nereti pat pārsniedzam prognozēto progresu, kā arī atspoguļo tās jomas, kur nepieciešama aktīvāka un mērķorientētāka rīcība.”
Ziņojums veidots atbilstoši LV 2030 un NAP2020 saturiskajai ietvarstruktūrai un sastāv no piecām pamatnodaļām: stratēģisko rādītāju sasniegšanas izvērtējuma, tautsaimniecības izaugsmes, cilvēkkapitāla un drošumspējas, teritoriju attīstības un ilgtspējas, kā arī valsts drošības rādītāju vērtējuma. Ziņojuma noslēgumā ietverti secinājumi un prognozes, kā arī ieteikumi turpmākai rīcībai ceļā uz sekmīgu valsts attīstības mērķu sasniegšanu.
Ziņojumu papildina tā pielikums, kurā ietverti visi ziņojumā analizētie rādītāji, kas vērtēti pēc vienotas četru ballu sistēmas, sākot ar „2 – labi” jeb stabila vai labāka par plānoto virzība pretim stratēģiskajiem mērķiem, „1 – apmierinoši”, kur virzība nav stabila vai ir ar nelielu neatbilstību pret plānoto, „0 – vāji” - progress būtiski atpaliek no plānotā, un „-1 - neapmierinoši”, šādi vērtējot tendenci, kas ir diametrāli pretēja vēlamajai.
Saskaņā ar ziņojumā apkopoto informāciju Latvija uzrāda pozitīvu tendenci un stabilu virzību pretim LV 2030 un NAP2020 noteikto valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai vairākos būtiskos rādītājos. Profesionāli un mērķtiecīgi īstenojot aktīvās nodarbinātības pasākumus, ir sasniegts progress iedzīvotāju nodarbinātības rādītājos – 2014. gadā vecuma grupā no 20-64 gadiem nodarbināti bijuši 70.7%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada. Ar valsts konkurētspēju veicinošas struktūrpolitikas īstenošanu 2014. gadā iegūta augstā 42. vieta 144 valstu konkurencē starptautiskajā globālās konkurētspējas indeksā. Pozitīvi vērtējams arī pieaugušo izglītības rādītājs, kas liecina, ka 2013. gadā augstāko izglītību ieguvuši 39.9% iedzīvotāji vecuma grupā no 30-34 gadiem, kas pārsniedz 2014. gada iecerētās prognozes un tuvojas 2020. gada mērķim – 40%.
Progress vērojams arī iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā sabiedrībā. Katru gadu stabili pieaug jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums. Ilgtspējīgas ģimenes politikas īstenošana pozitīvi ietekmējusi dzimstības rādītājus – jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā vērojams dzimstības pieaugums (2011. gadā – 18.8 tūkst., 2012. gadā – 19.9 tūkst., 2013. gadā – 20.6 tūkst., 2014. gadā – 21.7 tūkst.). Lai arī šie rādītāji pozitīvi ietekmē dabiskā pieauguma tendences, tomēr tautas ataudzes nodrošināšanai būtiski ir pievērst uzmanību mirstības no ārējiem nāves cēloņiem (pašnāvības, traumatisms, ceļu satiksmes negadījumi) mazināšanai.
Ziņojumā konstatētas vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā – pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanai ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013. gadā bija 0.6% no IKP. Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēm, kur bērnus audzina viens pieaugušais.
Lai saglabātu un nodrošinātu stabilu dzīves kvalitātes augšupeju Latvijas iedzīvotājiem nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.
NAP2020 noteikto virsmērķi – ekonomikas izrāvienu – veido izaicinājumi, kas jāpārvar valsts, pašvaldību, mājsaimniecību un ikviena indivīda līmenī. Lai Latvijas 2020. gadā sasniegtu definētos valsts attīstības mērķus, valdība ir noteikusi prioritāros virzienus, kādos tiks veiktas investīcijas. Virzība pretim ekonomikas izrāvienam sākas mūsu ikdienas gaitās, izvēlēs, ko izdarām, un iespējās, ko izmantojam paši un sniedzam saviem līdzcilvēkiem.
Jūs varat iepazīties ar ziņojumu un tā pielikumu šeit:
Informāciju sagatavoja:
Elīna Krūzkopa
Pārresoru koordinācijas centrs
67082813, 26797427
www.pkc.gov.lv
@NAP2020
