Šodien, 4. jūnijā notika Nacionālās attīstības padomes (padome) sēde, kuras laikā klātesošie diskutēja par uzņēmējdarbības vides attīstības iespējām un pašreiz identificētajiem riskiem turpmākai valsts ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī vienojās par turpmāko padomes darba kārtību, to virzot uz valsts konkurētspējas celšanu un iedzīvotāju labklājības sekmēšanu caur tautsaimniecības izaugsmi un uzņēmumu eksportspējas un produktivitātes sistemātisku un ilgtspējīgu kāpināšanu.
Sēdes laikā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks ziņoja par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) prioritātes „Tautsaimniecības izaugsme” īstenošanu atbilstoši aktuālajiem datiem un to analīzei. Vilks aktualizēja diskusiju par strukturālajām reformām, kas tiešā un netiešā veidā var sniegt uzlabojumus uzņēmējdarbības vides un valsts konkurētspējas jomās, uzsverot, ka valdībai ir jāspēj panākt pēc iespējas lielāks pozitīvs efekts uz tautsaimniecību ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem un pēc iespējas mazākiem finanšu resursiem.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards informēja klātesošos par 2014.–2020. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izlietojuma plānu, aicinot izstrādāt monitoringa sistēmu un nosakot konkrētus kritērijus, kas ļaus novērtēt, vai virzāmies uz priekšu mērķu sasniegšanā un kuru nosacījumu izpilde ir kritiska efektīvai ES fondu budžeta izpildei.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sniedza detalizētu ieskatu uzņēmējdarbības attīstības instrumentos un plānotajās investīcijās vidēja termiņa perspektīvā, t.sk. informējot par jaunām iniciatīvām ES fondu ieguldījumu politikā, kas paredz atbalstu ražošanas un pētniecības iekārtu iegādei, eksporta garantiju instrumenta paplašināšanu un atbalstu energoefektivitātes projektiem industriālajos objektos. Ekonomikas ministrijas šī brīža prioritātēs uzņēmējdarbības uzlabošanā un enerģētikas politikā ir obligātās iepirkuma komponentes samazināšana apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, gāzes tirgus atvēršana, kā arī jaunu industriālu pieslēgumu izveides atbalsts.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepazīstināja klātesošos ar LTRK biedru redzējumu par uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaistīšanas iespējām, plānojot publiskā finansējuma ieguldījumus uzņēmumu eksportspējas un produktivitātes paaugstināšanā un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju ar dažādu mehānismu palīdzību, vienlaikus aicinot valdību sekmēt jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā caur dažādu motivējošu programmu atbalstu.
Padome vienojās turpmākajās sēdēs izvērtēt konkrētas jomas, kas jāuzlabo, lai sasniegtu valsts attīstības mērķus, kas noteikti NAP2020. Nākamajā sēdē paredzēts vērtēt tieslietu sistēmas būtiskākās nepilnības, kas ietekmē valsts konkurētspējas rādītājus, un piedāvāt konkrētus risinājumus šajos problēmjautājumos.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Krūzkopa
Pārresoru koordinācijas centrs
67082813, 26797427
www.pkc.gov.lv
@NAP2020
