Latvijas Nacionālais attīstības plāns no 2014.–2020. gadam (NAP2020) ir mērķtiecīgs, finansējumam piesaistīts attīstības plāns, kurā ietverti tuvākajā septiņu gadu periodā plānotie valsts līdzfinansētie attīstības projekti.
Pirms nedaudz vairāk kā 2 gadiem – 2012. gada decembrī – NAP2020 apstiprināja Saeimā, deputātiem balsojot par pirmo Latvijas vidējā termiņa attīstības plānu, kas sasaistīts ar valsts budžetu un nosaka Eiropas Savienības (ES) fondu prioritātes. NAP2020 īstenošana 2013. gadā uzsākās, plānojot valsts budžetu laika posmam no 2014.–2016. gadam un turpinot sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas prioritātēm. 2014. gadā tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam un darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”, kas detalizē Eiropas strukturālo un investīciju fondu lietojumu NAP2020 rezultātu sasniegšanai.
NAP2020 ir „dzīvs” plāns – valsts var piešķirt dažādām aktivitātēm vairāk naudas budžeta procesā, ja palielinās valsts ieņēmumi un ir pierādījumi, ka ar pieejamo līdzekļu apjomu plānotos rezultātus sasniegt nevar. Katrai ministrijai un iestādei, kas ir atbildīga par konkrēta NAP2020 uzdevuma izpildi, jāsaplāno, kad tā veiks šo uzdevumu, kā to darīt vislabāk un ar ko sadarboties, lai to paveiktu un izmantotu publiskos resursus efektīvi. Šo rīcību ministrija apraksta ar plānošanas dokumentu palīdzību. NAP2020 identificētās summas iekļauj aktivitātes, ko atbildīgās iestādes īstenos ar valsts budžeta, ES fondu un citu ārvalstu finanšu resursu palīdzību, kā arī piesaistot privātos un pašvaldību līdzekļus.
Viens no NAP2020 uzdevumiem ir radīt tādus apstākļus, lai ikvienam no mums Latvijā būtu iespējas attīstīties, veidot šeit ģimeni, strādāt darbu, ar ko lepojamies, un pavadīt savu brīvo laiku ar prieku. NAP2020 īstenošanā ir iesaistītas visas 13 ministrijas, kā arī citas valsts iestādes, stiprinot vienotu un sadarboties spējīgu komandu, kas ir atbildīga par valsts attīstību un iedvesmota labākām pārmaiņām.
Informācija par sākotnēji paredzētajām darbībām jeb „NAP2020 indikatīvā finanšu tabula” skatāma šeit: http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020/nap2020-indikat%C4%ABv%C4%81-finan%C5%A1u-pamatojuma-dokuments. Summas ir „indikatīvas” – aprēķinātas uz konkrēto brīdi, ņemot vērā pieejamos datus, jo 2012. gada vasarā, plānojot darbības NAP2020 īstenošanai, daudzas no tām bija tikai ieceru līmenī, nebija izstrādāti svarīgi nozaru plānošanas dokumenti un trūka informācijas par citiem būtiskiem ietekmējošiem faktoriem. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdeva ministrijām ņemt vērā NAP2020 indikatīvo finanšu tabulu, iesniedzot valsts budžeta pieprasījumus jeb jaunās politikas iniciatīvas (JPI). Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) un Finanšu ministrija sniedza vērtējumu un saranžēja šos budžeta pieprasījumus prioritārā secībā atbilstoši tam, kādā mērā tie sasniedz NAP2020, Valsts aizsardzības koncepcijā un citos plānošanas dokumentos izvirzītos mērķus un cik pārdomāti un skaidri tie ir.
NAP2020 ir 21. gadsimta plānošanas dokuments – tas ir mērķtiecīgs, sasaistīts ar valsts budžetu un elastīgs attiecībā uz izmaiņām valsts ekonomikā. No vienas puses NAP2020 ir precīzi definēts – sasniedzamie mērķi un to rādītāji ir nemainīgi, no otras – elastīgs – darbības, kā sasniegt šos mērķus var tikt pielāgotas atbilstoši efektīvākajam risinājumam. Arī fiskālā telpa ir elastīga – ja ekonomika uzlabojas, papildu līdzekļus var veltīt ambiciozākai esošo prioritāšu īstenošanai vai arī citu prioritāšu īstenošanai, lai sasniegtu definētos mērķus. Tādējādi turpmāko septiņu gadu garumā ir iespēja pakāpeniski uzlabot paredzētās aktivitātes un finansiāli atbalstīt tās darbības, kas vislabāk palīdz sasniegt izvirzītos mērķus. Neskatoties uz to, NAP2020 fiskālā telpa ir ierobežota un diskusijās par izšķiršanos starp piedāvātajiem pasākumiem rada lielāku konkurenci starp idejām. Rūpīga NAP2020 resursu un rezultātu uzraudzība sniegs informāciju, ko politiķi var izmantot, lai runātu par dažādu pasākumu lietderību un efektivitāti valsts attīstības mērķu sasniegšanā – mūsu visu dzīves kvalitātes uzlabošanā – un atsevišķu nozaru sakārtošanā.
2014. gada 2. decembrī valdība apstiprināja PKC izstrādātos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paredz Valdības deklarācijas (valdības mērķi un uzdevumi četru gadu periodam) sasaisti ar attīstības plānošanu, tādējādi nodrošinot katras nākamās valdības pēctecīgu ieguldījumu valsts attīstības mērķu sasniegšanā ilgtermiņā. Vienlaikus attīstības plānošanas sasaiste ar valdības darbu un valsts finansējumu sniedz stabilitāti un skaidri iezīmētu ceļu – uz kurieni valsts „dodas”.
PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis norāda, ka pirmos rezultātus par NAP2020 mērķu sasniegšanu mēs objektīvāk varēsim novērtēt pēc trīs gadiem, kad jau būs īstenots nozīmīgs apjoms NAP2020 plānoto aktivitāšu un to īstenošanas rezultāti atspoguļosies arī NAP2020 stratēģisko indikatoru rādītājos.
Tuvākais NAP2020 un Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija 2030) īstenošanas novērtējums būs pieejams jau šogad – 2015. gadā – galvenokārt, ar mērķi pārbaudīt Latvija 2030 mērķu un sasniedzamo rezultātu īstenošanas apmēru un identificēt jomas, kurās nav uzsākta darbība vai nepieciešama padziļināta izpēte, kā arī sagatavot priekšlikumus par iespējamām izmaiņām valsts attīstības plānošanas dokumentos un valsts budžeta politikas īstenošanā. Paredzēts, ka Ministru prezidente NAP2020 un Latvija 2030 novērtējumu iesniegs Saeimā līdz 2015. gada 5. augustam.
2015. gada jūnijā PKC sadarbībā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju rosina organizēt „Attīstības nedēļu” – diskusiju ciklu par ilgtspējīgas attīstības virzieniem Latvijā, t.sk. runājot par NAP2020 uzdevumu sasniegšanu.
2014. gadā tika uzsāktas aptuveni 85% no tām NAP2020 darbībām, kam sākotnēji bija paredzēts finansējums no valsts budžeta. Valsts budžeta NAP2020 īstenošanai noteiktais finanšu apjoms 2014.–2016. gadam kopumā sastāda 726.6 miljonus eiro sadalījumā pa trim prioritātēm: tautsaimniecības izaugsme – 300.9 miljoni eiro, izaugsmi atbalstošas teritorijas 284.4 miljoni eiro un cilvēka drošumspēja 141.3 miljoni eiro, neieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu ES fondiem. Aprēķinā ietilpst ne tikai valsts budžeta piešķirtais finansējums, bet arī finansējuma apjoms, piešķirot nodokļu atlaides un neapliekot ienākumus ar nodokli, noteiktu politikas mērķu sasniegšanai (demogrāfijas veicināšana, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, ieguldījumi uzņēmējdarbībā, pētniecībā un attīstībā u.c.) Dati par 2015.–2017. gada budžeta sadalījumu pret NAP2020 prioritātēm un konkrētiem attīstības pasākumiem būs pieejami februāra sākumā.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Krūzkopa
Pārresoru koordinācijas centrs, Tālr. +37167082813
Twitter: @NAP2020
