14. maijā rīkotajā konferencē “Informatīvā telpa spēcīgai demokrātijai” eksperti vērtēja mediju politikas attīstību Latvijā un digitālo platformu turētāju ietekmi uz saturu, uzsverot, ka sabiedriskie mediji ir tie, kas uztur nacionālo demokrātiskā diskursa telpu. Konferenci attālināti organizēja biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Universitāti, Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
Attēlā: biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš un Valsts prezidents Egils Levits
Konferences nolūks bija veidot un starpdisciplināri stiprināt vienotu, sabiedrības vērtības un intereses atbalstošu informatīvo telpu, paredzot un novēršot mūsdienu tehnoloģiskās daudzveidības radītos riskus un jēgpilni iespējot daudzkanālu pieeju informācijas izplatīšanā un mijiedarbībā ar sabiedrību.
Runājot par izvirzītā mērķa īstenošanas galvenajiem ceļiem, ekspertu īpašu uzmanība tika pievērsta tam, kā šajā mainīgajā laikā mediju politika ietekmē sabiedrību, tās izpratni par demokrātiskām vērtībām un tiek aizsargāta no dezinformācijas, radikālizācijas un atraušanas no Latvijas valsts piederības, kā arī par digitālo platformu turētāju ietekmi uz saturu – kā mediju patērētājam izkļūt no “burbuļa”, kurā to “ierauj” sociālo tīklu inženierija un tehnoloģiju algoritmi.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants norādīja: "Informatīvo telpu saprotot kā publisko sfēru, tā ir spēcīgas demokrātijas komunikatīvais pamats, tāpat kā Satversme ir tās tiesiskais pamats. Ir medijpratīgi jānodala profesionālā žurnālistika un plašsaziņas mediju darbība ar savām tiesiskajām privilēģijām no sabiedrisko attiecību (PR) u.c. organizāciju komunikācijas darbībām, kam pretstatā medijiem nav centrālās lomas demokrātijā."
Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis vērsa ekspertu uzmanību uz tehnoloģiju un infrastruktūras pieejamības nozīmi satura brīvai izvēlei. “Tehnoloģijas ir ļāvušas indivīdam pašam noteikt, kāds saturs iekļūst sabiedrības dienas kārtībā. Pašreiz katrs iedzīvotājs, kam pieejamas tehnoloģijas, ir kļuvis par satura veidotāju, turklāt lēmumu par to, kādu saturu saņems iedzīvotāji vairs nepieņem tā veidotājs, bet gan saņēmējs, izvēloties vai, gluži otrādāk, neizvēloties noteiktas tehnoloģiskās platformas. Simboliski runājot – vai mani tehniski sasniegs torņa pārraidītā informācija, vai arī es būšu tas, kurš izvēlēsies uztvert vai neuztvert signālu. Šādos apstākļos tehnoloģisko platformu radītais informācijas burbulis var kļūt par vēl lielāku draudu nekā cenzūra, jo, dzīvojot cenzūras apstākļos, satura patērētājs saprot un apzinās, ka informācija var tikt izmainīta vai koriģēta, kamēr informācijas burbulī esošais visbiežāk tiek uztvers par ticamu un patiesu savu līdzcilvēku radīto vai izplatīto viedokli.”
Attēlā: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre
Konferences ievaddaļā dažus būtiskākos tematiskos uzsvarus iezīmēja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.
Konferences divās sesijās “Kā Latvijas informatīvajai telpai piepildīt Satversmes ietvaru?” un “Kā digitālās platformas iespējo Latvijā veidotu multimediālo saturu?” ar prezentācijām uzstājās Valsts prezidents Egils Levits, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants un portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, LTV Stratēģiskās attīstības daļas direktore Rita Ruduša, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka mediji ir svarīgi, lai kvalitatīvi darbotos demokrātiska valsts iekārta. Tāpēc nepieciešams radīt mediju atbalsta sistēmu. "Galvenais - nodrošināt kvalitāti," teica E. Levits. Nekvalitatīvais valstij nebūtu jāatbalsta. LTV Stratēģiskās attīstības daļas direktore Rita Ruduša uzsvēra, ka ir liekama vienādības zīme starp spēcīgiem medijiem un spēcīgu demokrātiju. Ja ir stipri mediji, ir spēcīga demokrātija. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ainārs Dimants akcentēja, ka sociālie tīkli saturu neveido, tikai to izplata, satura veidotāji ir plašsaziņas mediji. Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, svarīga ir redakcionālā brīvība, kas izriet no Satversmes 100. panta - žurnālisti pieņem lēmumus savās redakcijās. To A. Dimants nosauca par brīvības sakni. Kā otru svarīgāko uzdevumu viņš nosauca mediju saturiskās daudzveidības nodrošināšanu. Tātad pamats ir - mediju brīvība un mediju saturiskā daudzveidība.
Attēlā: Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks
Ekspertu diskusijā domās dalījās Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa, Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, 13. Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja, Vita Tērauda, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.
Konferences norises ieraksts interesentiem ir pieejams Straume LMT arhīvā.
