Vadošajai valsts attīstības plānošanas un koordinācijas iestādei – Pārresoru koordinācijas centram (PKC) – 1. decembrī aprit 10 gadu, kuru laikā tam dotie uzdevumi un ieguldījums ilgtspējīgas attīstības plānošanā, īstenošanas uzraudzībā un koordinācijā ievērojami pieaudzis. PKC ne tikai īsteno savstarpēji saskaņotu valsts attīstības plānošanu visos valsts pārvaldes līmeņos, koordinē valdību deklarāciju un rīcības plānu izpildi, bet arī jau sešus gadus veic tādas plašas jomas kā valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas pienākumus.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 815 par Pārresoru koordinācijas centra izveidi stājās spēkā 2011. gada 1. decembrī.
PKC vadītājs Pēteris Vilks, atskatīdamies uz iestādes 10 gadu veikumu, uzsver: “Pārresoru koordinācijas centrs vienmēr īstenojis pierādījumos balstītas un sociāli atbildīgas reformas un iniciatīvas. Esam rūpējušies, lai nozaru politikas arvien tiktu izstrādātas un realizētas saskaņā ar valsts sasniedzamajiem mērķiem, kas ietverti ilgtermiņa stratēģijā Latvija 2030 un Nacionālajos attīstības plānos. Esam gādājuši, lai plānošanas dokumentiem - nozaru stratēģijām būtu sasaiste ar valsts attīstības vajadzībām pieejamajiem finanšu resursiem. Nopietns izaicinājums arvien ir bijis panākt, lai plānošanas dokumenti rezultātā būtu pietiekami ambiciozi, kas nodrošina Latvijas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, bet vienlaikus liktu atteikties no vēlmju domāšanas un samērot vajadzības ar pieejamajiem finanšu, tehnoloģiskajiem, pārvaldības un vides resursiem, kā arī cilvēkkapitālu.
Mums vienmēr ir bijis svarīgi valsts attīstības plānošanā iesaistīt iespējami plašāku sabiedrību. Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam izstrāde bija spilgts piemērs sabiedrības ļoti aktīvai iesaistei un atsaucībai, kad sniegto priekšlikumu skaits bija mērāms tūkstošos. Un visi tie tika rūpīgi izvērtēti. Kopējais rezultāts - valsts attīstība un dzīves kvalitāte Latvijā tomēr ir atkarīga no ikviena no mums - no mūsu ikdienas izvēlēm, ieguldījuma un darba kopīgo mērķu sasniegšanā.
Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijā joprojām valda ievērojama savstarpējā neuzticēšanās, kas apgrūtina gan iespējas veikt nepieciešamās reformas, gan negatīvi ietekmē ekonomikas un sociālo vidi Latvijā. Šī ir viena no jomām, kas kā stratēģisks mērķis ir noteikta Nacionālajā attīstības plānā un kur strādājam kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
PKC 10 gadu jubilejā izsaku pateicību visiem sadarbības partneriem: ministriem, ministriju darbiniekiem, politiķiem, iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām – itin visiem, ar kuriem esam aizvadītajos 10 gados kopā strādājuši! Ikvienas pārmaiņas - uzlabota pārvaldības prakse un finanšu rezultāti, sasniegtie dzīves kvalitātes uzlabojumi Latvijas iedzīvotājiem, kas atspoguļojas arī starptautiski salīdzināmos Latviju raksturojošajos rādītājos, ir kopīgā darba un bieži vien - sarežģīto izvēļu rezultāts. Saku lielu paldies arī PKC komandai, kas ir strādājusi un arī turpmāk strādās ar atbildību par Latvijas nākotni!”
PKC vadītāja vietniece un Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Rudīte Osvalde uzsver iestādes ieguldījumu valsts attīstības plānošanā:
“PKC darbības 10 gados attīstības plānošanas jomā ir izstrādāti divi Nacionālie attīstības plāni (2014-2020 un 2021-2027), nostiprināta un standartizēta plānošanas sistēma Latvijā, tostarp saintegrēta attīstības plānošana ar politiskajām vadlīnijām (valdības deklarāciju un valdības rīcības plānu), kā arī budžeta plānošanu. Lai atvieglotu nozaru politikas plānošanu, 2016. gadā izstrādājām rokasgrāmatu, un ar jaunu normatīvo regulējumu ir būtiski mazināts jomu pamatnostādņu skaits (no 42 uz 21).
PKC īsteno vienotu, pierādījumos pamatotu un uz sabiedrības labklājību orientētu politikas veidošanu, kas paredz skaidru, regulāru un atklātu saziņu ar sabiedrību un nevalstisko sektoru. Attīstības plānošanā PKC iesaista sabiedrību un visas ieinteresētās puses, lai vairotu izpratni par katra personisko lomu un ietekmi attīstības plānošanas procesā, kā arī sekmētu efektīvu mijiedarbību, lai ikviens no mums apzinātos savas līdzdarbības nozīmi kopēja rezultāta sasniegšanā – cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā un valsts izaugsmes labā. Arī PKC vadībā izstrādātais NAP2027 ir sešu prioritāšu darba grupu vairāk nekā 150 dalībnieku no dažādām jomām kopējs darba rezultāts, kura īstenošanai ir sagatavots realizējamo projektu plāns ar indikatīvo finansējumu teju 14,5 mljrd. EUR kopapjomā.
Šodienas izaicinājums PKC un nozaru ministrijām attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā ir izstrādāt pierādījumos balstītu politiku, saņemt finansējumu tās īstenošanai un veidot iesaistošu un vienlaikus konstruktīvu saskaņošanas procesu, jo, kā liecina pērnā gada nogalē veiktie aptaujas dati, vislielākās problēmas ministrijām sagādā grūtības vienoties atšķirīgu viedokļu dēļ, sarežģītais starpinstitūciju saskaņošanas process un datu un pierādījumu trūkums.
Lai nodrošinātu valsts konkurētspēju un izaugsmes potenciālu ne tikai tuvākajiem gadiem, bet ilgtermiņā, esam uzsākuši īstenot nozīmīgu reformu agrīnās bērnības politikas jomā, sadarbībā ar zinātniekiem un nevalstisko sektoru veidojot jaunus pakalpojumus un izstrādājot attīstības novērtēšanas instrumentus, standartizējot tos un ieviešot praksē, tādējādi novēršot trūkstošos starpnozaru pakalpojumus, kuru neesamības dēļ nereti ģimenes pamet Latviju uz visiem laikiem.”
PKC vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis akcentē PKC ieguldījumu attīstības novērtēšanā, analītiskajā darbā un starptautiskajā sadarbībā:
“PKC kopš tā izveidošanas brīža regulāri ir sagatavojis virkni analītisku pārskata ziņojumu, izvērtējot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu. 2018. gadā PKC sagatavoja pirmo Latvijas brīvprātīgo ziņojumu par Latvijas ieguldījumu Apvienoto Nāciju organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, īpaši akcentējot nepieciešamību mazināt iespēju nevienlīdzību un attīstītu inovatīvu un ekoefektīvu ekonomiku. PKC regulāri veicis Ministru kabineta (MK) deklarācijas un valdības rīcības plāna izpildes novērtēšanu, tai skaitā vēršot uzmanību uz to iespējamiem īstenošanu kavējošiem riskiem.
PKC šo desmit gadu laikā veicis virkni pārresorisku uzdevumu un bijis iesaistīts reformu izstrādē un izpildē, tai skaitā valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma veikšanā, psihologu darbības jomas izvērtēšanā un Psihologu likuma izstrādē, sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmas izstrādē, bērnu ar attīstības grūtībām centralizētas atbalsta sistēmas izstrādē, valsts budžeta plānošanas un izdevumu pārskatīšanas darba grupā. Šobrīd ir uzsākts aktīvs darbs pie jauna izdienas pensiju modeļa izstrādes.
2021. gada pavasarī PKC Ministru prezidenta biroja uzdevumā iesaistījās Covid-19 pārvaldības jautājumu risināšanā, izveidoja akadēmiskās vides ekspertu grupu un koordinēja tās darbību, analizējot ārvalstu pieredzi un pētījumus, apkopojot un izvērtējot lēmumu pieņemšanai nozīmīgus mobilitātes, vīrusa izplatības un vakcinācijas aptveres datus, un, balstoties uz tiem, sniedza ekspertu grupas viedokli un ieteikumus par iespējamiem Ministru kabineta rīcības scenārijiem Covid-19 ierobežošanai.
PKC šo gadu laikā aktīvi iesaistījies starptautiskajā sadarbībā, jo īpaši OECD un ANO darbības ietvaros. Latvijas iestāšanās OECD procesā viens no pašiem būtiskākajiem faktoriem bija valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārkārtošana atbilstoši OECD vadlīnijām. Pašlaik PKC piedalās OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas darbībā, kā arī PKC pārstāvji aktīvi iesaistās OECD valsts kapitālsabiedrību darba grupas darbā, tai skaitā kā ekspertiem piedaloties starptautiskos OECD projektos Ukrainā, Bulgārijā, Horvātijā un Kazahstānā. PKC sniedzis savu ekspertīzi un atbalstu gan valsts attīstības plānošanas jautājumos arī Balkānu reģiona valstīm, gan arī aktīvi piedalās Eiropas Komisijas izveidotās ilgtspējīgas attīstības jautājumu koordinācijas darba grupas darbībā."
PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne savukārt uzsver:
"PKC no 2015. gada 1. jūnija pilda arī valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus.
Ja sākotnēji lielāku uzsvaru likām uz normatīvā regulējuma izstrādi, kas noteikts Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā, tad vēlāk tika izstrādāti ieteikumi specifisku pārvaldības jautājumu pilnveidošanai, piemēram, kapitāla atdeves rādītāju noteikšana, kapitāla tirgus attīstības iespējas, izmantojot publisku personu kapitālsabiedrību investīciju finansēšanu, centralizētākas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības iespējas, peļņas sadale un atspoguļošana valsts kapitālsabiedrībās, inovāciju veicināšana un pētniecības un attīstības mērķu noteikšana valsts kapitālsabiedrībās.
Ieteikumi korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai tiek sagatavoti izsvērti, analizējot labāko praksi un piemērus, kas ir veiksmīgi darbojušies jau ilgāku laiku, kā arī piesaistot ārējos konsultantus, t.i., KPMG, PwC, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Eiropas Komisijas, Eiropas Rekonstrukcijas bankas ekspertus, gan atziņas, kas rastas akadēmiskajā vidē.
Šo sešu gadu laikā kapitālsabiedrību pārvaldībā ir nākuši klāt papildu pienākumi, apkopojot informāciju publiskajā pārskatā ne tikai par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, bet arī par pašvaldībām. 2020. gadā ir uzsākta arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju un kapitālsabiedrību regulāra informācijas publiskošanas pārraudzība un valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesa organizēšana.
Šo gadu laikā PKC ir nostiprinājis savu eksperta lomu gan kapitālsabiedrību pārvaldībā, gan valdes un padomes locekļu atlasē, ko arī pozitīvi novērtē iesaistītās puses – kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības. Tādēļ vēlos pateikt lielu paldies nodaļas darbiniekiem, kas ir atvērti jaunām idejām un intensīvam darbam!”
Plašāku un PKC aktuālo informāciju varat atrast PKC tīmekļvietnēs: www.pkc.gov.lv un www.valstskapitals.gov.lv.
