Lai veicinātu inovāciju jaunradi un konkurētspēju, Latvijas valsts kapitālsabiedrībām ir jāizvirza to vērtību palielinoši mērķi – jāiegulda pētniecībā, attīstībā, eksportā, savukārt politiskā līmenī jāatjauno valsts kapitāla vērtības palielināšana kā galvenais kapitālsabiedrību mērķis, atzina Latvijas valsts kapitālsabiedrību inovāciju foruma dalībnieki.
“Mums, politiķiem, nav jāiejaucas kapitālsabiedrības darbībā, jums ir jāattīstās un jākļūst vērtīgākiem, jānopelna nauda. Mums vajadzīgs, lai arī mūsu kapitālsabiedrības kļūst agresīvas un veiksmīgas starptautiskā tirgū. Attīstoties kapitālsabiedrībām kā lielajiem flagmaņiem, līdzi attīstīsies arī pārējie uzņēmumi un valsts kopumā,” uzrunājot klātesošos valsts kapitālsabiedrību vadītājus un atklājot Inovāciju forumu, kas norisinājās jau piekto reizi, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš arī piebilda, ka valsts kapitālsabiedrības bez politiskā uzstādījuma nevar attīstīties, tāpēc valdībai un Saeimai jāpalīdz kapitālsabiedrībām sasniegt pilnu potenciālu, kur viens no soļiem būtu kapitālsabiedrību kotēšana fondu biržā.
Attēlā: Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents
Inovāciju foruma dalībnieki – Latvijas izcilo uzņēmumu inovāciju iniciatīvas veidotāji un valsts kapitālsabiedrību vadītāji, iestāžu vadītāji, kā arī dažādu nozaru eksperti, diskutējot par valsts kapitālsabiedrību attīstības scenārijiem, bija vienisprātis, ka valsts kapitālsabiedrībām jākļūst par aktīvākiem ekonomikas pārmaiņu dalībniekiem, strādājot ar inovācijām, pētniecību un attīstības ieguldījumu pārvaldību. Lai vairotu kopējo Latvijas konkurētspēju, kapitālsabiedrībām daudz mērķtiecīgāk jāstrādā kopā ar zinātniekiem un jaunuzņēmumiem. To rīcībā esošā zināšanu potenciāla un esošo iestrādņu izmantošana ļautu ātrāk nonākt līdz produkta komercializācijai. Tāpat svarīgi nebaidīties iegādāties izstrādes stadijā esošas inovācijas, kas nodrošina straujāku valsts kapitālsabiedrības izaugsmi un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Attēlā: Juris Binde, LMT prezidents
“Uzņēmumu iegāde Latvijā un ārvalstīs ir veids, kā valsts kapitālsabiedrības var paplašināt savu biznesu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet mums principā ir pieejams viss pasaules tirgus. Jāsaprot, ka valsts kapitālsabiedrības nekropļo konkurenci – konkurence ar lielu uzņēmumu tikai veicina attīstību, jo saspēle ar vājiem pretiniekiem nepalielina uzņēmuma efektivitāti,” forumā norādīja LMT prezidents un Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.
Attēlā: Rolands Irklis, Valsts kontroles vadītājs
Arī Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis Inovāciju foruma diskusijā pauda, ka visiem uzņēmumiem jādod vienādas iespējas, tāpēc valsts uzņēmumiem nedrīkstētu ierobežot iespējas iet jaunos tirgos un attīstīt jaunus produktus, bet būtu jāsaglabā konkurences neitralitāte. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst sniegt priekšrocības valsts kapitālsabiedrībām, bet nedrīkst tās arī ierobežot, jo tā pastāv risks zaudēt konkurētspēju.
Attēlā: Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Diskutējot par soļiem izaicinošāku mērķu izvirzīšanai valsts kapitālsabiedrībām, foruma dalībnieki uzsvēra valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanas lomu, norādot, ka, lai gan līdz šim īstenotās reformas ir vērtējamas pozitīvi, jāveic vēl virkne izmaiņu. Kā foruma laikā uzsvēra Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, būtiskākie soļi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības un kapitāla piesaistes uzlabošanai ir kapitālsabiedrību pārvaldības pakāpeniska centralizācija, lielākas lomas nostiprināšana un atbildības uzticēšana kapitālsabiedrību padomēm un valdēm, inovāciju vadības veicināšana un starptautiskā sadarbība, tostarp pieredzes pārnešana sadarbības projektu ietvaros. “Reformu rezultātā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā ir sperts liels solis, un valdībai ir jāuzticas skaidrā procesā atlasītiem, profesionāliem kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Viņi ir atbildīgi par kapitālsabiedrību sniegumu, turpretim Ministru kabinets nosaka stratēģiskos mērķus, un tie ir saistīti ar līdzdalību ekonomikas transformācijā, lielākiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, ka arī ar aktīvu inovāciju pārvaldību ikvienā uzņēmumā” pauda P. Vilks.
Attēlā: Diskusijas "VKS vērtības audzēšana: inovējam paši vai tomēr piesaistām citus?” laikā (no kreisās): Valts Ābols, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” valdes priekšsēdētājs, Uldis Tatarčuks, SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs, Viesturs Sosārs, “Techhub Rīga” līdzdibinātājs, Jānis Rižikovs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore, un diskusijas vadītājs Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis
Inovāciju forumā, kura mērķis bija diskutēt par valsts kapitālsabiedrību attīstības modeļiem un scenārijiem, pētniecības komercializēšanu un sadarbību ar zinātniekiem un jaunuzņēmumiem, ar veiksmīgi īstenotu inovāciju projektiem un to īstenošanas laikā gūto pieredzi dalījās vairākas valsts kapitālsabiedrības – LMT, AS “Latvijas Valsts meži”, VAS “Latvijas pasts” u. c., apliecinot, ka valsts kapitālsabiedrības gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar partneriem spēj radīt inovatīvus, konkurētspējīgus risinājumus. Ar savu pieredzi šajā jomā dalījās arī “Ignitis Groupe” Inovāciju vadītājs Pauļus Kozlovs (Paulius Kozlovas) no Lietuvas, AS “SAF Tehnika” biznesa attīstības direktors Toms Kalderovskis un SIA “Alternative plants” īpašnieks, pētnieks Mārtiņš Borodušķis.
Attēlā: Mārtiņš Borodušķis, SIA “Alternative plants” īpašnieks
Foruma noslēgumā Inovāciju iniciatīvas koordinators - PKC - iepazīstināja ar Iniciatīvas kopīgo Ceļa karti, kurā jau iezīmēti konkrēti paveicamie darbi 2022. un 2023. gadā, tostarp pētniecības un attīstības izdevumu ietveršana uzņēmumu gada pārskatos, jaunā pārvaldības instrumenta - īpašnieka gaidu vēstuļu - ieviešana pirms kapitālsabiedrību stratēģiju izstrādes vismaz visās lielajās valsts kapitālsabiedrībās un konkrētu un izmērāmu pētniecības un attīstības mērķu iekļaušana jaunajās/precizētajās kapitālsabiedrību stratēģijās. PKC apņēmās turpināt Inovāciju iniciatīvas koordināciju, nākamajā periodā šajā darbā kopdarbojoties ar VAS “Elektroniskie sakari”. Jauns organizatoriskais akcents Inovāciju iniciatīvā, kas izskanēja forumā, ir tās loka paplašināšana, iesaistoties jauniem aktīviem dalībniekiem. Iniciatīvas turpmākās darbības rezultātu izvērtējums un nākamo mērķu izvirzīšana plašākā forumā paredzēta reizi 1,5 gados.
Šo, 5. valsts kapitālsabiedrību INOVĀCIJU FORUMU, kas notika 19. maijā, organizēja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) un iniciatīvas dalībnieks - SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
Par Latvijas valsts kapitālsabiedrību Inovāciju iniciatīvu:
Inovāciju kultūras stiprināšanu valsts un privātajos uzņēmumos, lai tādējādi veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju, produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas un ieņēmumus no eksporta, par savu mērķi noteikusi pirms vairāk kā četriem gadiem Inovāciju iniciatīvā apvienojusies Latvijas izcilo uzņēmumu grupa, kurā patlaban pārstāvētas astoņas kapitālsabiedrības ar valsts kapitālu (SIA “Tet”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, AS “Latvijas valsts meži”, AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Elektroniskie sakari”, VAS “Latvijas Pasts”, VAS “Latvijas dzelzceļš”), Pārresoru koordinācijas centrs, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, piedaloties arī Rīgas domei.
PKC vadītāja Pētera Vilka prezentācija "VKS loma ekonomikas transformācijā-virzīšanās uz ambiciozākiem mērķiem"
Vairāk par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības aktualitātēm varat uzzināt tīmekļvietnē www.valstskapitals.gov.lv
Informāciju sagatavoja:
